Pareizi aprīkotā pirtī siltumam vajadzētu sadalīties vairāk vai mazāk vienmērīgi. Nedrīkst būt ārkārtējs siltuma kontrasts starp augšējo un apakšējo pirts lāvu, kas mūsdienās pirtīs joprojām ir reti sastopams. Lai gan literatūra pirts ierīkošanas jomā pieaug un cilvēku informētība manāmi aug, tie, kas vēlas ierīkot labu pirti, vairs neuztic ierīkošanas darbus parastajiem celtniekiem, izvēloties šīs jomas speciālistus.
Ir divu veidu ventilācija - piespiedu, kad gaisa nosūkšanai tiek izmantots elektriskais pirts ventilators, un dabiskā - plakanas ventilācijas caurules tiek pievadītas ventilācijas atverei skurstenī. Protams, dabiskā, pareizi uzstādīta pirts ventilācija ir nesalīdzināmi labāka nekā piespiedu ventilācija. Ar dabisko ventilāciju gaisa nosūkšana ir efektīvāka, tā nav trokšņaina un neprasa elektrību. Ja telpās, kurās uzstādīta pirts, cilvēki netiek apdzīvoti, atverot ventilācijas vārstus, var droši nodrošināt telpu ventilāciju. Tomēr dabiskā pirts ventilācija ir piemērotāka malkas pirtīm, jo malkas krāsns sadedzina mazāk skābekļa nekā elektriskā.
Lielāko daļu skābekļa pirtī sadedzina metāls, kas saskaras ar gaisu, īpaši elektrisko sildītāju sildelementi sadedzina daudz skābekļa. Tāpēc dabiskā ventilācija nenodrošina pietiekamu gaisa cirkulāciju pirtī, pirts augšpusē un apakšā jūtama liela temperatūras atšķirība. Šādā pirtī kļūst nepatīkami sēdēt uz augšējā sola, jo āda ir karsta. Atverot griestos uzstādīto ventilācijas atloku, tiktu zaudēts karstais gaiss. Tā kā elektrisko sildītāju jauda ir ļoti ierobežota, pirts ātri atdzistu un atkārtotai uzsilšanai būtu nepieciešams laiks.
Labas ventilācijas sistēmas uzstādīšana pirtī ir sarežģīts darbs, kam nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tāpēc šeit nav vērts eksperimentēt, vislabāk ir izmantot profesionālu pirts ekspertu un darbuzņēmēju palīdzību.
Pirts ventilācijas sistēma sastāv no:
- Svaiga gaisa padeve pirts telpai
- Gaisa izsūknēšana
Svaiga gaisa pieplūde pirts telpai ir nepieciešama, lai nodrošinātu labu pirts krāsns sadegšanu un komfortablu peldēšanos. Starp durvju vērtni un grīdu tiek atstāta sprauga, lai gaiss varētu ieplūst pirtī. Tomēr dažreiz telpa zem durvīm nav pietiekama, lai nodrošinātu lielisku pirts ventilāciju, it īpaši, ja pirts tiek kurināta ar malkas krāsni, kurai nepieciešams daudz gaisa, lai nodrošinātu labu malkas sadegšanu. Šādā gadījumā iesakām sienas, pie kuras ir uzstādīta krāsns, apakšā uzstādīt papildu ventilācijas atveri. Ja krāsns ir ar ārējo kurināmo, tad vienkārši aizmūrējot atveri ap kurināmo, tiek atstāta vairāk vietas un netiek aizvērta telpa zem krāsns kurināmā.
Ventilācijas galvenais princips ir tāds, ka viss pirtī ieplūstošais gaiss ir jāizsūc. Kā jau minēts raksta sākumā, gaisam peldēšanās laikā ir jāmainās – 7–8 reizes stundā. Pirtī esošajam gaisam jācirkulē pa apļiem: uzkarstot no sildītāja, tas paceļas līdz griestiem un izplatās pāri soliem, bet, nolaižoties zem soliem, tas iziet caur izsūknēšanas atveri. Tādā veidā tiek nodrošināta vienmērīga gaisa temperatūra gan pirts augšpusē, gan apakšā. Gaisa ieplūdes un izplūdes atverēm jāatrodas šajā aplī.
Pirts ventilācija jāuzstāda pirts tālākajā stūrī no pirts ieejas, savukārt sildītājs jāuzstāda pie ieejas, lai degšanas procesam no pirts durvju apakšas iesūktu gaisu. Pirts ventilācijas sistēma ir uzstādīta telpas sildīšanas slānī, tāpēc tas ir jāplāno iepriekš pirms pirts uzstādīšanas.
Vecākā zināmā un izmantotā saunas ventilācijas shēma: gaisa pieplūde - sprauga zem durvīm vai caurums pie krāsns uz citu telpu. Tā ir vecākā ventilācijas sistēma, kas tiek izmantota kopš neatminamiem laikiem. Tā darbojas pietiekami labi, un, protams, nav nepieciešams papildus pievadīt ventilāciju uz tam paredzēto caurumu skurstenī vai uzstādīt piespiedu ventilatoru. Tomēr šādai ventilācijai ir trūkumi:
- Lielas temperatūras atšķirības starp pirmo un otro soliņa zonu;
- Nepietiekama skābekļa padeve soliņa zonā.
Tātad, lai gan dabiskā ventilācija darbojas lieliski, tai ir būtiski trūkumi. Tāpēc pirts eksperti jau kādu laiku piedāvā jaunu ventilācijas modeli. Saskaņā ar šo modeli gaisa padeve paliek tāda pati kā dabiskās ventilācijas gadījumā - plaisa zem durvīm vai atvere sienā zem sildītāja, un gaisa nosūce tiek piedāvāta divas reizes - griestos un zem soliem.
Galvenā kļūda, kas konstatēta, uzstādot pirts ventilāciju, ir nepareizs gaisa nosūces atveres augstums. Saskaņā ar fizikas likumiem karstais gaiss ir vieglāks par auksto gaisu, tāpēc tas ceļas augšup. Jo lielāka temperatūras starpība, jo lielāka gaisa svara starpība un jo spēcīgāka gaisa plūsmu kustība. Pirtī ir ļoti lielas gaisa svara un temperatūras atšķirības, tāpēc no sildītāja uzsildītais gaiss ļoti viegli ceļas augšup. Ja gaisa nosūces atvere ir uzstādīta griestos vai sienā pie griestiem, tad tiek zaudēts daudz enerģijas - uzsildītais pirts gaiss ceļas augšup un tiek izvadīts. Ja sildītājs nav pietiekami jaudīgs vai tā jauda tik tikko atbilst apsildāmās pirts tilpumam, tad pastāv iespēja, ka enerģijas patēriņš būs pietiekami liels.
Jo augstāk pirtī ir uzstādīta nosūces atvere, jo vairāk silta gaisa mēs zaudējam, bet temperatūras starpība ir spēks, kas liek gaisam kustēties. Ja gaisa pieplūdi un nosūci mēs uzstādītu pie grīdas, abas atveres tieši viena otrai pretī, tas arī būtu nepareizi, jo karstais gaiss pirts augšpusē nemainītos, un tiktu ventilēta tikai pirts aukstā apakšdaļa. Pirtī ieteicams uzstādīt dubultu gaisa nosūci - griestos un apmēram 65-70 cm attālumā no grīdas, zem soliem. Gaisa nosūces funkcijas:
- Pirts laikā nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju;
- Pēc pirts procedūrām nodrošiniet pietiekamu telpas ventilāciju.
Pirts laikā gaisa nosūces atverei apakšā jābūt atvērtai, vilkmi var regulēt, uzstādot bīdāmu vai tālvadības ventilācijas vārstu. Pirts laikā gaisa nosūces atverei griestos augšpusē jābūt aizvērtai, to atver tikai pēc pirts procesa, lai izvadītu lieko mitrumu un pietiekami izžāvētu pirts koksni. Ventilācijas nosūces atveres savieno plakanas 5 cm dziļas cinkotas loksnes ventilācijas caurules, savienotāji, eja, izeja un citas detaļas. Visa pirts gaisa nosūces sistēma tiek novadīta uz skursteņa atveri ventilācijai vai paredzēto piespiedu nosūces atveri.
Gaisa plūsmu pirtī var regulēt, atverot un aizverot gaisa nosūces (ventilācijas) vārstu. Ja samazinām gaisa nosūci, piespiežot ventilācijas vārstu, tad pats par sevi pirtī vairs neieplūdīs gaiss. Gaisa plūsmu var regulēt caur gaisa ieplūdi, gaisa izplūdi un dažreiz arī caur sildītāju.
Gaisa cirkulācijas intensitāti pirtī nosaka arī sildītāja jauda un tā konstrukcija. Parastās nepārtrauktas degšanas pirts krāsnis sadedzina daudz skābekļa, uzkrājošās – mazāk, un periodiskas degšanas sildītāji pirts laikā skābekli nesadedzina vispār.
